Šķiet tas, kas palika nepateikt (lasi neizteikts) kopš pirmās Lielo talkas (lasi Lielie bērnu slimnīcai), un vēl šodien (un protams pēdējā mēnesī piedzīvotais) šodien laužas ārā. Tādēļ arī esmu uzgājusi savu gada sākumā izveidoto blogu - kā vienīgo iespēju izteikties.. Nožēlojami? Ko nu tur vairs..
Vispār man ir apnikuši stereotipi, esmu nogurusi. Tie visi cilvēku smacē, dzen zemē, kompleksos un visur citur dzen, tikai ne uz priekšu, ne uz augšu. Bet ne par to ir šodienas stāsts.
Aizkustinoši! Par to ir šodienas stāsts. Par tiem "Paldies" ko šodien saņēmu, lai gan nejūtos izdarijusi neko tādu, lai man teiktu paldies.
Iepriekšējā talkā, kad 10:45 ieradās pirmā ģimene, brašiem soļiem, grābekļiem pār pleciem ar drošu un skaļu "mēs atnācām strādāt" - tajā brīdī mani pārēņēma sen nejustas emocijas - un protams prieks, ka vismaz kāds ir atnācis un atsaucies uz mūsu dzeltenā punktiņa iniciatīvu. Tajā brīdī es noticēju, ka jā - Lielie nav tikai "ūber-moderno-jauno-tehnoloģiju-pārzinēju" pulciņš, bet gan tiešām cilvēku grupiņa, kas kaut ko ir panākuši un izdarījuši apvienojuši katrs savu iniciatīvu un pieredzi un spējas.
Šodien Lielo talkā Nr.2, izdevās parunāties ar dažiem talceniekiem.. Viņa sāka raudāt, kad es stāsiju par dzirdēto pēc mūsu pirmās talkas, - ka it kā bērni nodaļā, kas ir iepretim Lielo apkrāsotai sienai, tiešām atvelk aizskarus, lai skatitos uz jautrajiem motīviem.. Jo viņa zin, kā tas ir dzīvot slimnīcā.. Neprasīju detaļās, bet sapratu, ka tie bija gadi, kas pavadīti BKUS.
Kamēr stāvēju, piedāvājot karsto zupu talceniekiem, pamanīju, kā kāds tēvs uz rokām, ļoti ātrā riksīti, nes bērniņu uz uzņemšanas nodaļu..
Nē nu nepārprotiet, Lielie bērnu slimnīcai - tas nav nekas pārdabisks, bet piedzīvot tik lielā mērogā nesavtīgu cilvēku rīcību - tas atrauj visdziļākos dvēseles kambarus. Šodien mēs bijām apm. 300-350 cilvēki + tie cilvēki uzņēmumos, kas palīdzēja ar savu darbību, lai šodiena būt vēl foršāka. Nu tā menedžere Eden Springs taču varēja mani tikpat "pa smalko" atšūt, kā to izdarīja Venden pārstāve - bet nē - Eden menedžera izdarīja itkā savu ikdienas darbu - bet šodienas talkā tas bija ļoti liels atspaids - 40 litri silta ūdens... Tikai 40 litri silta ūdens... nezinu cik litri silta ūdens ir pārripojuši maniem vaigiem šovakar...
Lūdzu arī nepārprotiet - Lielie bērnu slinīcai ir fantastiski unikāla un spārnojoša un visādi citādi apbrīnojama un pozitīva lieta. Ziniet, pēc organizatoru sapulcēm, es vienmēr domāju - kā tik dažādi cilvēki spēj strādāt tik veiksmīgā komandā! Mēs pat nonākam pretrunās cits ar citu - bet, lai arī kā - katru reizi ir viens, kurš pieklusē savas ambīcijas un ļauj otram izpausties - pārņemt vadību, un citā reizē ir pretēji.
Vai Lielie ir kā "ideālas sabiedrības modelis"?
Šoreiz uz talku bija ieradusies kāda ģimene pinā sastāvā - viņi pat itkā taisnojās, ka iepriekšējo reizi nebija visi.. Lai gan viņi pat atgādāja mazo traktoriņu un ģimenes vīri ļoti braši strādāja. Un ejot prom, kad mēs "organizatori" sakam sirsnīgu paldies, viņi atbild "par ko ta mums, - jums paldies".. bet mes jau neko - mēs tikai liekam visiem strādāt, liekam sestdienas dienā vilkties laukā no mājas un darboties..
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru